Poliprenolu, kas ražo no priežu skujam, ir reģsitrēts un lietots Latvijā:

• 1. Pie onkoloģiskām saslimšanām (tajā skaitā ķīmijterapijas efektivitātes uzlabošanai), kā arī kardio- un hepatotoksicitātes novēršanai.
  2. Cīņai pret kaheksiju un hronisku novājēšanu onkoloģiskiem pacientiem
  3. Pie multiplās sklerozes 
  4. Lai atjaunotu nervaudus pēc insulta
  5. Pie atopiskā dermatīta un bronhiālās astmas, kas īpaši izturīga pret hormonu terapiju.
  6. Ārstējot vīriešu neauglību. Īpaši gadījumos, kad ir akrosomālās reakcijas un spermatoģenēzes traucējumi.
  7. Priekšlaicīgas novecošanās, deģeneratīvām slimībām unpirmsvēža (polipoze,mastopātija, fibroadenoma, mioma, lipomatoze), kā arī predispozīcijai un jūtīguma pret kancerogēnu faktoru novēršanai un profilaksei.

  Klīniskos un epidemioloģiskos pētījumos, kas bija veikti Profilaktiskas medīcinas institūtā (vēža izpētes laborātorijā), tika noteikts palielināts nefosforilēta dolihola līmenis urīnā, kas raksturo dolihilfosfāta deficīta pakāpi,  un, tādējādi, par traucējumiem dolhilfosfātu ciklā.

  Prof. Ettore Bergamini no eksperimentālās patoloģijas un medicīnas biotehnoloģijas departamenta Pizā, Itālija, apgalvo, ka dolihols ir universāls novecošanās marķeris.

  Šūnu deģenerācija priekšlaicīgas novecošanās procesā raksturojas ar palielinātu neglikozilēto proteīnu ieslēgumu veidošanos citoplāzmā, kas burtiski saplēš šūnu, bet dolihola sakopojums mebrānā noved pie jonu homeostāzes traucējumiem.
  Pēc izoprenoīdas dolihola ķēdes garuma var spriest par bojātā orgāna lokalizāciju, jo noteiktam dolihola ķēdes gārumam piemīt notiekta audu specifitāte. Ekskretētā dolihola dauzums noteic poliprenola devu, lai kompensētu zudumu. Dolihola noteikšana urīnā – viegli pieejama analīze, lai diagnosticētu doliholfosfāta deficītu šūnās un aizvietot to ar poliprenolu.
  Vēža izpētes laborātorijā „Veselības laboratorija” ir pieradīts, ka dolihols asisnīs un urīnā var kalpot kā krūts un resnās zarnas vēža onkoģeņēzes un metastāzēšanās kontroles marķieris.
  Svarīgi dati tiek iegūti aizkuņģa dziedzera un olnīcas vēža skrinīnga laikā, kuri ir grūti diagnosticējami agrīnā stadijā.
   Nepārliecinošie rezultāti pie medikamentozas terapijas pie dažām deģēnereatīvām saslimšānām var būt saistīti ar glikozilēšānās traucējumiem un nepietiekamu glikoproteīnu sintezēšanu, kas formē receptoru laukumu uz šūnu membrānām un signālmolekulu kvalitāti.
  Pateicoties pēdējiem pētījumiem par T-limocītiem pacientiem ar bronhiālu astmu, ir pamats domāt, ka tas ir saistīts ar DPAGT1 gēna polimorfismu, kas kontrolē dolihilfosfāt ciklu. Un, ja tas it dolihilfosfāta deficīts, to var novērst ar poliprenolu.