Eļļainas vērtības
Liela nozīme veselības saglabāšanā ir linu eļļas sastavdaļai – lignānam. Tas palīdzregulēt hormonālo sistēmu menopauzes laikā, tam ir arī antibakteriāla, pretaudzēju, pretiekaismu, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbība.
Visu, ko zinām par zivju eļļas labajām īpašībām, var teikt arī par linsēklu eļļu, protams, nevar aizstāt zāles, ja ārsts tādas ietiecis. Taču to var lietot papildus zālēm un, vēl labāk - jau laikus, lai slimību novērstu, pims tā sākusies.
Kad īpaši svarīgi lietot lineļļu:
• ja ir ādas problēmas (sausa āda, ekzēma, psoriāze utt.),
• alerģiskās slimības,
• kuņģa un zarnu trakta ķibeles,
• ārstējoties no audzējiem,
• pēc staru terapijas,
• dažādu nervu slimību un izkaisītās sklerozes gadījumā - taukskābe omega 3 baro arī nervu šūnas,
• lineļļa palīdz dziedēt iekaisumus un sadziedēt brūces un čūlas,
• ja jālieto zivju eļļa - pēdējos gados atklājies, ka tā nereti ir alerģiska, toties pret lineļļu alerģija nav konstatēta,
• pret sklerozi, jo neļauj holesterīnam nogulsnēties uz asinsvadu sieniņām,
• profilaktiski tiem, kam atklāta ģenētiska nosliece uz krūts vai dzemdes audzējiem,
• sievietēm klimaktērija periodā. Fitoestrogēni līdzinās dabiskajiem estrogēniem un daļēji spēj tos aizvietot, lai gan hormonu aizstājējpreparātus neaizvietos,
• linolskābe un linolēnskābe ļoti nepieciešamas augšanai, vielmaiņas procesiem, tās samzina holesterina līmeni.
Kā lietot lineļļu:
• Veselības uzlabošanai, īpaši gremošanas sistēmas problēmu dziedēšani, visefektīvāk lietot pa tējkarotei vai pat ēdamkarotei no rīta tukša dūšā.
• Eļļu var lietot arī kopā ar salatiem – pietiks, ja salātu bļodā ik dienas tiks iepludināts pa tējkarotei vai ēdamkarotei uz katru ģimenes locekli.
• Ja lineļļas garša nepatīk, var eksperimentēt, to jaucot ar citām nerafinētajām pārtikas eļļām – rapšu, olīvu, ķirbju, ķimeņu, ciedru, āboliņa, magoņu sēklu, anīsu, kukurūzas, kviešu dīgstu, sojas...
• Cept vai necept? Lineļļu lieto nerafinetu. Rafinētās eļļas vispār uzturā iesaka tikai cepšanai – tā kā rafinēšana ir visai drastisks process, kad eļļu apstrādā ar pārkārstiem tvaikiem un pēc tam attīra un balina ar skābēm, rafinējot var deformēties taukskābes molekulas var bojāt mūsu šuņu membrānas.
Nerafinētās eļļas, gluži otrādi, nelieto cepšanai. Atskaitot olīveļļu un rapšu eļļu, pārējām cepšānas laikā veidojas kancerogēni savienojumi.
Daktera S.Kuzņecova receptes
Mērce dārzeņu salātiem
4 ēd. k. linu eļļas + 1 ēd. k. ābolu etiķa, 1 sasmalcināta ķiploka daiviņa, melnie pipari pēc garšas. Visu labi samaisa.
Mājas kečups
Nomizo 5-6 tomātus, izspiež caur sietu, kamēr veidojas pasta, pievieno 3 ēd. k. linu eļļas, sīpolus, ķiploku, piparus.
Dziednieciskais mājas margarīns
Uz lēnas uguns izkausējiet sviestu un pievienojiet tādu pašu daudzumu linu eļļa
Dārzeņu salāti
Skābus kāpostus sajauc ar sasmalcinātiem sīpoliem un pievino linu eļļu. Kartupeļus “mundierī” nomizo, sagriež gabaliņos, pievieno sasmalcinātus sīpolus, linu eļļu un šķipsniņu sāls.
Der Zinat:
• Ja lineļļas pudelītē mazliet redzamas arī duļķes, vērtīgais lignāns tajā saglabājie. Ja eļļa pilnīgi caurspīdīga, daļu vērtības tā jau zaudējusi.
• Pareizi pagatavota eļļa mirdz mazliet citrondzeltenā nokrāsā. Nepareizi pagatavota iegūst brūnganu krāsu
• Ja eļļas garša rūgta vai sīva, tajā jau sākušies oksidēšanās procesi un veidojas kaitīgi savienojumi.
• Bojātas lineļļas rūgtums atšķirībā no dabiskā šīs eļļas rūgtenuma pēc garšas liekas mazliet ķīmisks.
• Linsēklu eļļu vēlams glabāt vēsumā, tumša stikla pudelē. Ja pudele jau tikusi atvērta un nav vairs hermētiski noslegta, tā jātur ledusskapī