Публикации

Uzturā - skujas, sēnēs un augu eļļas

Ja pie ārsta Sergeja Kuzņecova atnāk pacients, kuram konstatēts audzējs, un vaicā: varbūt man līdzēs, ja padzeršu eļļu kopā ar šņabi, ārsts stingri nosaka, lai pa taisnāko ceļu dodas uz Onkoloģisko centru. Jo tieši laika faktors ir svarīgākais vēža ārstēšanā un tad vairs nav vaļas ļauties eksperimentiem. 

Daudzi cilvēki, padzirdējuši, ka ārsts Kuzņecovs ar netradicionālās medicīnas palīdzību spēj dziedināt ļaundabīgos audzējus, steidz viņu uzmeklēt tad, kad visas citas ārstēšanas metodes nav devušas rezultātus. Pats Kuzņecovs gan kliedē šo mītu sakot, ka viņa darbošanās saistīta ar vēža profilaksi, proti, ar uzturlīdzekļiem, kuru lietošana palīdz izsargāties no saslimšanas ar šo ļauno slimību.

- Cilvēki mani mēdz uzrunāt par dziednieku, profesoru, zinātnieku un vēl nezin kā, taču patiesībā esmu ārsts. Ja veselīgu ēšanu un dzīvesveidu var saukt par netradicionālo medicīnu, tad jā, esmu alternatīvās medicīnas piekritējs. Taču esmu pārliecināts, ja metode darbojas, tad nav jēgas to dalīt tradicionālajā vai alternatīvajā. Daudz kas no tautas medicīnas laika gaitā ir pārgājis uz tradicionālo. Piemēram, daudzi pretvēža medikamenti sistezēti, pamatojoties uz ārstniecības auga strutenes izejvielu bāzes. Onkoloģijas zinātnē ir faktori, kas saistīti ar ģenētiku, tomēr septiņdesmit procentos gadījumu saslimšana ar vēzi saistīta ar cilvēka dzīvesveidu, uzturu, darba apstākļiem, — uzskata Sergejs Kuzņecovs. 

Viņš ir beidzis Sanktpēterburgas Medicīnas akadēmiju, kur ieguvis ārsta higiēnista specialitāti. Pēc augstskolas beigšanas strādājis Medicīnas akadēmijā eksperimentālajā nodaļā, kur pievērsies tieši toksikoloģijai, tas ir zinātnei par kancerogēnām vielām un citām indēm, kas spēj izraisīt vēzi. Pamazām pārgājis uz epidemioloģiju, pētījis faktorus kas veicina ļaundabīgo audzēju rašanos. Šobrīd Kuzņecovs strādā gan kā praktizējošs ārsts, gan kā zinātnieks. — Galvenais, gribu cilvēkus informēt, kādi uzturlīdzekļi palīdz izvairīties no onkoloģiskām saslimšanām, un tās visas ir zinātniski pārbaudītas metodes. Tas, ko mēs piedāvātam, nav ne uztura bagātinātāji, ne piedevas, tas ir vienkārši uzturs, piemēram, linsēklu eļļa, kas pastāvīgi būtu jālieto cilvēku uzturā. Žēl, ka mēs nevaram uz šīm eļļas pudelēm rakstīt "vēža profilakses līdzeklis", jo tās nav iekļautas ārstniecības līdzekļu klāstā.

— Cilvēka veselībai, imunitātei ir nepieciešams ar uzturproduktiem uzņemt zināmu tauku daudzumu. Šeit es domāju tieši nepiesātinātās taukskābes, ko satur augu tauki. Visi zinām, cik veselīga ir olīveļļa, ka cilvēki, kas lieto tā saukto Vidusjūras diētu, izceļas ar ilgdzīvošanu. Pie mums olīvkoki neaug, toties ir visas iespējas audzēt rapsi, no kura iegūtā eļļa pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīga olīveļļai. Regulāri ik rītu lietojot 1 — 2 tējkarotes rapšu eļļas, var izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām. Savas labās īpašības ir katrai eļļai, bet linsēklu eļļu es īpaši izceltu kā vēža profilakses līdzekli. Tā bagātīgi satur F vitamīnu, kam piemīt pretiekaisuma īpašības, kas ļauj atbrīvot organismu no iekaisuma reakcijām. Tāpat to ieteicams lietot cilvēkiem, kuri sirgst ar artrītiem, čūlām, erozijām. Vienīgais mīnuss, ka linsēklu eļļu nevar ilgi uzglabāt un tai ir specifiski rūgta garša. Tāpēc esam ķērušies pie eļļas kokteiļa radīšanas, kur būs apvienota rapšu eļļa ar linsēklu eļļu. Tādējādi pagarināsies eļļas uzglabāšanas laiks un tā iegūs patīkamāku garšu. Daudz esmu braukājis pa pasauli un pievērsis uzmanību, kādas eļļas iespējams iegādāties citviet, bet nekur neesmu redzējis ķimeņu eļļu. Nezinu, varbūt tāpēc, ka citur nav tik lielu ķimeņu lauku kā pie mums. Latvijā ķimeņu izmantošanai ir senas tradīcijas. Mums ir ķimeņu siers, ķimeņu maize... Un arī ķimeņu eļļa. Izspiest no ķimeņu augļiem eļļu ir grūts darbs. Pēc spiešanas iznāk neliels daudzums melnas, rūgtas masas, kas līdzinās naftai. Tālab šī eļļa tiek atšķaidīta ar zināmu daudzumu rapšu eļļas. Ķimeņu eļļu īpaši ieteicams lietot cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, kā arī pie aizcietējumiem un gāzu uzkrāšanās zarnās. 

Pie mums tiek ražota arī diļļu un sarkanā āboliņa eļļa. Sarkanā āboliņa sēklas satur fitohormo-nus, kas ir līdzīgi cilvēku hormoniem, tādēļ šo eļļu īpaši ieteicams lietot sievietēm menopauzes laikā, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas. Savukārt diļļu eļļai piemīt spēja mazināt sāpes un specifiskas spazmas. Cilvēkiem, reaģējot uz dažādām slodīēm, sašaurinās asinsvadi un paaugstinās asinsspiediens. Ja asinsvadi ilgi ir spazmu skavās, veidojas iekaisumi, audzēji, tāpēc ieteicams lietot diļļu eļļu, lai mazinātu šo spazmu veidošanos. 

Ražošanā ir arī ķirbju sēklu eļļa, kas palīdz pie aknu un žultspūšļa slimībām. Šim nolūkam der tikai tādas ķirbju šķirnes, kurām sēklas ir bez apvalkiem. Ir jau sāktas sarunas ar vietējiem zemniekiem, kuri būtu ar mieru vairumā audzēt šādus ķirbjus. 

Taču ne jau tikai augu eļļas nonākušas S. Kuznecova uzmanības lokā. Pie dabas veltēm, kas palīdz atvairīt audzējus, pieskaitāmas arī visparastākās priežu skujas. — Par priežu pumpuru un skuju ārstnieciskajām spējām zināms jau sen. Tagad — martā un arī vēl aprīlī būtu derīgi savākt priežu pumpurus, apliet tos ar degvīnu bet, ja nevar lietot alkoholu, tad ar karstu ūdeni, paturēt divas nedēļas un tad pa 1 — 2 tējkarotēm dienā lietot veselības nostiprināšanai, tāpat arī gadījumos, ja radušies pēcgripas sarežģījumi, bronhīti. Es no bērnības atceros, ka košļāju jaunās priežu skujas un labprāt ēdu priežu mīksto miziņu, kas slēpjas zem ārējās, biezās mizas. Tagad ir atklāts, ka priežu skujas satur ari poliprenolu. Vienkšršā valodā runājot, tā ir viela, kas veicina sakarus starp šūnām. Ja Šie sakari normāli nedarbojas, var rasties audzējs. Mēs esam sākuši ražot izvilkumu no priežu skujām. Tas ir dzintarains, pēc garšas salds un smaržīgs kā parfīms. Kad es par poliprenoliem lasīju lekciju Ķīnā, tad man parādīja vairākus simtus gadu senu recepti, kas sastāvēja no baltvīna un priežu skujām. 

Sergejs Kuzņecovs iestājas arī par plašu sēņu izmantošanu uzturā. — Bieži sastopams uzskats, ka sēnes ir "tukša" un "smaga" barība, vai arī sēnes uztver kā delikatesi, kas lietojama reti un mazos daudzumos. Taču ir zinātniski pārbaudīts, ka sēnes satur izejvielas, kas regulē imunitāti, tās iedarbojas pret baktērijām, vīrusiem, kavē ļaundabīgo šūnu rašanos. Sēnes darbojas kā dzēšgumija zarnu trakta tīrīšanā. Tāpēc vajadzētu pēc iespējas biežāk savā ēdienkartē iekļaut šampinjonus, kurus vislabāk ēst termiski neapstrādātus, kā arī austersēnes, šitaki. Labāk izmantot tieši kultivētas sēnes, jo sēnēm piemīt spēja uzsūkt visu sevī, tajā skaitā arī dažādus augsnes piesārņojumus, un par brīvā dabā augušajām nekad neko skaidri nevar zināt. 

Pie mums ražo šitaki sēņu pulveri, kuru var lietot kā veselīgu garšvielu ēdienu gatavošanā. 

Pie sēnēm pieskaitāmi arī zemestauki. Mūsu senči tos uzskatīja par ēdamām sēnēm, lietoja uzturā un droši vien pat nenojauta par to ārstnieciskajām spējām. Latvijā jau četrdesmitajos gados parādījās zinātniski raksti par zemestauku dziednieciskajām spējām onkoloģijā. Sēnē, kas izaug no olas stadijas, ir daudz izejvielu, kas dod enerģiju, tā bagātīgi satur fitohormonus, tādējādi spēj cilvēka organismā regulēt hormonu līmeni. 

Īpaši zemestaukus ieteicams lietot, ja sirgst ar priekšvēža riska slimībām — mastapātiju, miomu, olnīcu disfunkciju. Sergejs kopā ar saviem kolēģiem vairākus gadus veltījis zemestauku zinātniskajai izpētei un Amerikā izdotajā enciklopēdijā, nodaļā, kur aprakstītas medicīniskas sēnes, tostarp zemes-tauki, lielākoties izmantoti šo zinātnisko pētījumu apraksti. 
Sergejs Kuzņecovs teic, ka ik pa laikam rodas jauni atklājumi, kas palīdz cīnīties ar vēzi, tomēr cilvēkiem būtu derīgi atcerēties, ka malka jāgādā vasarā, proti, jau savlaicīgi jāpievērš uzmanība un jālieto uzturlīdzekļi, kas kalpo par vairogiem dažādām slimībām.